Centralizētā apkure vai infrasarkanā apkure — vai 0:0 saglabājas?
2. daļa — tarifs, apkures vadība un iespējas samazināt izmaksas
Pirmajā raksta daļā salīdzināju sava 105,4 m² dzīvokļa Rīgas centrā faktiskās centralizētās apkures izmaksas ar aprēķinātu infrasarkanās apkures modeli.
Par vienu no galvenajiem atskaites punktiem izmantojām 2025. gada decembri, abām sistēmām nosakot pēc iespējas līdzīgus apstākļus — visā dzīvoklī +20 °C, bez atsevišķu telpu temperatūras pazemināšanas un bez apkures grafiku izmantošanas.
Rezultāts bija:
Centralizētā apkure — 170,19 €
Infrasarkanā apkure — 174,07–193,41 €
Tātad — praktiski 0:0.
Taču ar to salīdzinājums nebeidzas.
Centralizētās apkures tarifs var mainīties, savukārt infrasarkanās apkures gadījumā lietotājs var ietekmēt ne tikai izvēlēto elektroenerģijas tarifu, bet arī to, kuru telpu, kad un līdz kādai temperatūrai apsildīt.
Tāpēc šajā rakstā saglabāsim 2025. gada decembri kā atskaites punktu un paskatīsimies, kas ar sākotnējo 0:0 varētu notikt 2026. gada decembrī.
2026. gada decembris — iespējams 20–30% tarifa pieaugums
AS “Rīgas siltums” valdes priekšsēdētājs Kalvis Kalniņš septembrī publiski norādīja, ka saistībā ar energoresursu cenu kāpumu no 2026. gada 1. decembra siltumenerģijas tarifs Rīgā varētu pieaugt par aptuveni 20–30%. Galvenais pieauguma risks saistīts ar energoresursu sadārdzināšanos — dabasgāzes un biokurināmā cenām. Vienlaikus tiek meklēti risinājumi, lai gaidāmo tarifa kāpumu ierobežotu.
Tāpēc 20–30% šajā rakstā nav prognozēts rēķins vai apstiprināts tarifs. Tas ir scenārijs, ar kuru pārbaudīsim, kas notiktu ar mūsu sākotnējo 0:0.
Bet IR pusē arī ir neizmantotas iespējas
Pirmajā rakstā apzināti pieņēmām, ka visā 105,4 m² dzīvoklī tiek uzturēti +20 °C.
Tas bija nepieciešams, lai abām apkures sistēmām dotu pēc iespējas līdzīgus sākuma nosacījumus.
Taču reālajā dzīvē nav obligāti vienādi jāapsilda dzīvojamā istaba, guļamistaba, gaitenis, vannas istaba un reti izmantots kabinets vai viesu istaba.
IR apkures sistēmā telpas iespējams sadalīt atsevišķās apkures zonās. Katrai zonai var noteikt savu temperatūru un savu darbības grafiku.
Dzīvojamajā istabā komforta temperatūru var uzturēt laikā, kad telpa tiek izmantota. Guļamistabā dienas laikā temperatūra var būt zemāka. Savukārt reti izmantotā telpā nav nepieciešams visu diennakti uzturēt tādu pašu temperatūru kā pārējā dzīvoklī.
Tieši šo iespēju mūsu pirmais 0:0 salīdzinājums neņēma vērā.
Ko var dot apkures vadība?
Atsevišķu telpu temperatūras regulēšana un apkures grafiki ļauj samazināt enerģijas patēriņu laikā, kad pilna komforta temperatūra nav nepieciešama.
Lawrence Berkeley National Laboratory pētījumā norādīts, ka programmējamu termostatu teorētiskais enerģijas ietaupījuma potenciāls ir 5–15%. Vienlaikus pētnieki uzsver būtisku niansi — praksē rezultāts ir ļoti atkarīgs no tā, vai termostats ir pareizi iestatīts un vai cilvēks tā iespējas faktiski izmanto. LBL ETA Publications
To papildina arī ENERGY STAR dati: sertificēti viedie termostati vidēji ļauj ietaupīt aptuveni 8% no apkures un dzesēšanas izmaksām, lai gan faktiskais rezultāts ir atkarīgs no klimata, komforta iestatījumiem, ēkas izmantošanas un apkures sistēmas. ENERGY STAR
Arī ASV Enerģētikas departaments norāda, ka temperatūras pazemināšana noteiktā diennakts periodā var dot līdz aptuveni 10% gada ietaupījumu apkurei un dzesēšanai. The Department of Energy's
Tāpēc 15% šajā rakstā neuzskatām par garantētu ietaupījumu. Izmantosim to kā optimizētas apkures vadības scenāriju.
Ko tas maina mūsu decembra salīdzinājumā?
Tagad vienā vietā varam salikt pirmā raksta rezultātu, IR apkures optimizācijas scenāriju un iespējamo centralizētās apkures sadārdzinājumu 2026. gada decembrī.
No sākotnējā 0:0 aina kļūst pavisam cita.
Tomēr šeit svarīgi nesajaukt divus dažādus scenārijus. +20–30% centralizētajai apkurei ir iespējamās tarifa izmaiņas scenārijs, savukārt −15% IR ir optimizētas apkures vadības scenārijs.
Ne viens, ne otrs nav garantēts nākotnes rēķins.
Arī 2026. gada decembra faktiskajai āra temperatūrai būs būtiska nozīme. Ja mēnesis būs aukstāks, palielināsies ēkas siltuma zudumi un līdz ar tiem arī nepieciešamais enerģijas daudzums. Ja būs siltāks — patēriņš samazināsies.
Tas attiecas uz abām apkures sistēmām.
Tāpēc tabula nav 2026. gada decembra rēķina prognoze. Tā parāda, kā pie līdzīga siltuma pieprasījuma varētu mainīties abu apkures veidu izmaksu attiecība.
Bet te sākas būtiskā atšķirība
Centralizētās apkures lietotājs nevar izvēlēties, par kādu cenu siltumapgādes uzņēmums iegādāsies kurināmo, kā mainīsies siltumenerģijas tarifs vai kad tas tiks pārskatīts.
Daļu sava patēriņa lietotājs var ietekmēt, piemēram, regulējot radiatorus. Taču gala rēķinu var ietekmēt arī visas ēkas kopējais patēriņš un izmantotā izmaksu sadales kārtība.
Interesanti, ka arī pats “Rīgas siltums”, runājot par iespējām mazināt rēķinus, kā vienu no risinājumiem min pareizu siltummezglu regulāciju un paradumu maiņu, norādot uz iespējamu 5–10% ietaupījumu.
Ar IR apkuri lietotājam ir daudz tiešāka kontrole pār katras telpas temperatūru un apkures laiku.
Cilvēkam nav katru dienu jādomā par apkuri
Teorētiski temperatūru var samazināt katru reizi, kad telpa netiek izmantota.
Praksē cilvēks diez vai katru rītu, vakaru un pirms iziešanas no mājas staigās pa visām telpām un mainīs termostatu iestatījumus.
Tieši tāpēc būtiska ir automātiska vadība.
Apkures sistēma var darboties pēc iepriekš noteikta dienas vai nedēļas grafika, samazināt temperatūru laikā, kad telpa netiek izmantota, un pirms cilvēka atgriešanās atjaunot komforta režīmu.
Katrai telpai var būt savs režīms.
Tādējādi enerģijas taupīšana nav atkarīga tikai no tā, vai cilvēks konkrētajā dienā atcerējās mainīt termostata iestatījumus.
Vēl viena būtiska atšķirība — decentralizācija
IR apkures sistēmā apkure ir sadalīta pa telpām un apkures zonām.
Ja rodas problēma vienā zonā, pārējās telpās apkure var turpināt darboties.
Protams, IR apkurei ir nepieciešama elektroenerģija. Taču arī centralizētās apkures sistēma ēkas līmenī nav pilnībā neatkarīga no elektrības — tā nepieciešama siltummezgla automātikai un cirkulācijas nodrošināšanai.
Būtiskā atšķirība ir tā, ka IR apkure ir decentralizēta pa atsevišķām telpām un zonām, nevis balstīta uz vienu kopēju ēkas apkures sistēmu.
Tas dod ne tikai iespēju precīzāk regulēt patēriņu, bet arī samazina viena kopēja apkures sistēmas elementa darbības traucējumu ietekmi uz visu mājokli.
Jāņem vērā arī elektroinstalācija
Pirms pilnas elektriskās IR apkures sistēmas uzstādīšanas, īpaši vecākās ēkās, jāpārbauda dzīvoklim pieejamā elektriskā jauda un esošās elektroinstalācijas stāvoklis. Ja nepieciešama pieslēguma jaudas palielināšana vai elektroinstalācijas pārbūve, tas jāiekļauj projekta sākotnējās izmaksās.
Ko tad parāda abi raksti kopā?
Pirmajā rakstā abām apkures sistēmām devām pēc iespējas līdzīgus sākuma nosacījumus.
170,19 € pret 174,07–193,41 € — praktiski 0:0.
Otrajā rakstā saglabājam to pašu 2025. gada decembra atskaites punktu, bet apskatām divus faktorus, kas šo līdzsvaru var mainīt.
Centralizētās apkures pusē — iespējamās tarifa izmaiņas, kuras konkrētā dzīvokļa īpašnieks pats nekontrolē.
IR apkures pusē — patēriņš, kuru iespējams daudz tiešāk kontrolēt, sadalot apkuri pa telpām, temperatūrām un laika grafikiem.
Tas nenozīmē, ka infrasarkanā apkure automātiski būs lētāka jebkurā ēkā. Ēkas siltuma zudumi nekur nepazūd, un katrs objekts ir jāvērtē atsevišķi.
Taču salīdzināt apkures sistēmas tikai pēc vienas kilovatstundas vai megavatstundas cenas nav pietiekami.
Svarīgi ir ne tikai tas, cik maksā enerģija, bet arī tas, cik precīzi mēs varam kontrolēt, kad un kur šo enerģiju patērējam.
Un tieši šeit sākotnējais 0:0 mainās.
