Centralizētā apkure vai infrasarkanā apkure — ko rāda reāli rēķini?
Kas izmaksā mazāk — centralizētā apkure vai infrasarkanā apkure?
Šoreiz bez teorētiskiem pieņēmumiem par to, kura apkures sistēma ir “labāka”. Par sākuma punktu ņemsim reālu 105,4 m² dzīvokli Rīgas centra pirmskara ēkā un tā faktiskās apkures izmaksas trīs ziemas mēnešos — decembrī, janvārī un februārī.
Svarīga piebilde — šajā dzīvoklī karstais ūdens tiek sagatavots ar elektrisko boileri, tāpēc centralizētās siltumapgādes datos karstā ūdens izmaksas nav iekļautas. Salīdzinām tikai telpu apkures izmaksas.
Janvāra rēķins par decembra apsaimniekošanu un sniegtajiem pakalpojumiem.
Pēc tam aprēķināsim, cik šī paša dzīvokļa apkure varētu izmaksāt ar infrasarkanajiem paneļiem, uzturot telpās +20 °C.
Salīdzinājumā apzināti neizmantošu vienu no lielākajām infrasarkanās apkures priekšrocībām — iespēju katru telpu regulēt atsevišķi. Pieņemsim vienkāršu scenāriju: visā dzīvoklī tiek uzturēta vienāda temperatūra.
Tādējādi abām apkures sistēmām sākuma nosacījumi būs pēc iespējas līdzīgāki.
Un tikai tad paskatīsimies uz rezultātu.
Faktiskās centralizētās apkures izmaksas
Salīdzinājumā izmantota tikai apsaimniekošanas rēķina pozīcija “Siltumenerģija”, nevis visa komunālā rēķina summa.
Decembra apkures maksa bija būtiski zemāka nekā janvārī un februārī. Tas norāda, ka ēkas siltuma pieprasījums visos trīs mēnešos nebija vienāds.
Centralizētās apkures rēķinu var ietekmēt ne tikai laikapstākļi, bet arī siltumenerģijas tarifs, ēkas kopējais patēriņš un apsaimniekotāja izmantotā izmaksu sadales metode.
Apsaimniekošanas rēķinos nav norādīts konkrētā dzīvokļa patērētais siltumenerģijas daudzums MWh. Tāpēc izmaksu izmaiņas šajā rakstā izmantotas tikai kā aptuvens ēkas apkures slodzes izmaiņu indikators.
Turpmākie infrasarkanās apkures aprēķini ir ilustratīvs salīdzinājuma modelis, nevis konkrētajā dzīvoklī veikts elektroenerģijas patēriņa mērījums.
Cik liela infrasarkanās apkures jauda nepieciešama?
Nepieciešamo jaudu nosaka pēc katras telpas platības, siltumizolācijas, ārsienu un logu daudzuma, griestu augstuma un vēlamās temperatūras.
Šajā salīdzinājumā izmantots vidēji siltinātas telpas piemērs:
900 W infrasarkanais panelis ≈ 14 m²
No tā izriet:
900 W ÷ 14 m² = aptuveni 64,3 W/m²
105,4 m² dzīvoklim aprēķinātā kopējā jauda ir:
105,4 m² × 64,3 W/m² = aptuveni 6,8 kW
Tas nenozīmē, ka dzīvoklī obligāti jāuzstāda tikai 900 W paneļi. Reālā projektā dažādas jaudas paneļus sadala pa telpām atbilstoši katras telpas platībai un siltuma zudumiem.
Aprēķinam svarīga ir kopējā izvēlētā sistēmas jauda — šajā gadījumā aptuveni 6,8 kW.
Ko nozīmē 4,5–5 pilnas jaudas stundas dienā?
Aprēķina bāzes scenārijā izmantoti šādi nosacījumi:
vidēji siltināta ēka;
telpās tiek uzturēta +20 °C temperatūra;
mēneša vidējā āra temperatūra ir aptuveni no +5 līdz −5 °C;
apkures sistēmas kopējā uzstādītā jauda ir aptuveni 6,8 kW.
Šādos apstākļos aprēķina bāzei izmantotas 4,5–5 pilnas jaudas ekvivalenta stundas dienā.
Šāds pieņēmums nav izvēlēts nejauši. Arī citu ražotāju un nozares uzņēmumu publiskajos infrasarkanās apkures patēriņa aprēķinos tiek izmantots līdzīgs darbības laiks.
Piemēram, Bosch Home Comfort savā infrasarkanās apkures elektroenerģijas patēriņa aprēķina piemērā izmanto 5 stundas dienā. Heat4All labi siltinātai ēkai pie āra temperatūras ap 0 °C norāda aptuveni 4–5 stundas dienā, savukārt Royal Infrared Heating apkures sezonas izmaksu aprēķinos izmanto vidēji 4–5 stundas dienā. Arī DIGEL HEAT ilgtermiņa testa aprēķinu bāzē izmantotas 5 apkures stundas dienā.
Svarīgi saprast, ka 4,5–5 stundas nenozīmē, ka visi paneļi bez pārtraukuma darbojas tieši tik ilgi.
Termostata vadībā paneļi periodiski ieslēdzas un izslēdzas, sasniedzot un uzturot iestatīto telpas temperatūru.
Tāpēc šajā rakstā 4,5–5 stundas tiek izmantotas kā pilnas jaudas ekvivalents — diennakts elektroenerģijas patēriņš, kas atbilstu visas 6,8 kW sistēmas darbībai ar pilnu jaudu 4,5–5 stundas.
Tas nav universāls rādītājs visām ēkām. Faktiskais patēriņš būs atkarīgs no āra temperatūras, ēkas siltumizolācijas, logu un ārsienu daudzuma, griestu augstuma, ventilācijas, vēlamās telpu temperatūras un lietotāju paradumiem.
Šajā modelī decembris izmantots kā bāzes mēnesis. Janvāra un februāra darbības laiks palielināts atbilstoši konkrētā dzīvokļa centralizētās apkures izmaksu izmaiņām.
Šāda pieeja ļauj ņemt vērā, ka janvāris un februāris bija apkures ziņā intensīvāki, tomēr tā nav uzskatāma par precīzu siltumenerģijas patēriņa pārrēķinu.
Kā veidojas elektroenerģijas cena?
Latvijas mājsaimniecībām publiski norādītās fiksētās elektroenerģijas cenas salīdzinājuma sagatavošanas laikā 2026. gada septembrī bija šādas:
Sarakstā iekļauti tikai tie tirgotāji, kuriem salīdzinājuma sagatavošanas laikā bija publiski atrodama konkrēta fiksētā cena.
Salīdzināta tikai elektroenerģijas cena par vienu kilovatstundu. Līguma termiņš, mēneša maksa, atlaides jaunajiem klientiem un iespējamā maksa par līguma pirmstermiņa izbeigšanu nav salīdzināta.
Piedāvājumi un līgumu nosacījumi var mainīties, tāpēc pirms līguma noslēgšanas tie jāpārbauda atkārtoti.
Aprēķina piemēram izvēlēts Virši fiksētais piedāvājums — 0,1335 €/kWh ar PVN.
Taču tirgotāja norādītā cena nav visa mainīgā maksa par patērēto elektroenerģiju. Tai jāpieskaita patēriņam piesaistītās sistēmas pakalpojumu un citas mainīgās izmaksas.
Šajā salīdzinājuma modelī tām izmantots noapaļots pieņēmums:
0,050 €/kWh
Tādējādi aprēķinā izmantotā kopējā mainīgā cena ir:
0,1335 €/kWh + 0,050 €/kWh = 0,1835 €/kWh
Aprēķinā iekļautas tikai tās elektroenerģijas izmaksas, kas mainās atkarībā no patērēto kWh daudzuma. Pastāvīgās ikmēneša maksas par elektrības pieslēgumu nav iekļautas, jo tās jāmaksā neatkarīgi no tā, vai dzīvoklis tiek apsildīts ar infrasarkano apkuri.
Decembris — bāzes mēnesis
Decembrī faktiskā centralizētās apkures maksa bija 170,19 €. Šis mēnesis izmantots kā bāze infrasarkanās apkures darbības laika noteikšanai.
Decembrī abu apkures veidu izmaksas ir ļoti tuvas.
Atkarībā no faktiskā paneļu darbības laika infrasarkanās apkures aprēķinātās izmaksas būtu par aptuveni 4–23 € lielākas.
Janvāris — lielāks siltuma pieprasījums
Janvāra centralizētās apkures maksa bija 311,89 €, salīdzinot ar 170,19 € decembrī.
311,89 € ÷ 170,19 € = 1,833
Salīdzinājuma modelī janvāra slodze noteikta aptuveni 1,833 reizes lielāka nekā decembrī.
4,5–5 h × 1,833 = 8,25–9,16 pilnas jaudas stundas dienā
Janvārī aprēķinātās infrasarkanās apkures izmaksas būtu par aptuveni 7–43 € lielākas.
Februāris — jāņem vērā dienu skaits
Februārī centralizētās apkures maksa bija 282,22 €, taču februārī ir 28 dienas, bet decembrī — 31 diena.
Tāpēc salīdzinājumā izmantotas vidējās apkures izmaksas dienā:
(282,22 € ÷ 28) ÷ (170,19 € ÷ 31) = 1,836
Salīdzinājuma modelī februāra vidējā dienas slodze noteikta aptuveni 1,836 reizes lielāka nekā decembrī.
4,5–5 h × 1,836 = 8,26–9,18 pilnas jaudas stundas dienā
Februārī aprēķinātās infrasarkanās apkures izmaksas būtu par aptuveni 6–39 € lielākas.
Ko parāda šis salīdzinājums?
Ja visam dzīvoklim piemēro vienādu apkures režīmu un visās telpās uztur +20 °C temperatūru, centralizētās un infrasarkanās apkures izmaksas šajā konkrētajā 105,4 m² dzīvokļa piemērā ir aptuveni līdzīgas.
Sporta valodā rezultāts ir tuvu 0:0.
Papildu atšķirība ir tehniskā apkope. Infrasarkanajiem paneļiem nav tehniskās apkopes prasību — nav katla, kompresora, cirkulācijas sūkņu, šķidruma kontūra vai kurināmā padeves sistēmas.
Vēl viena būtiska IR apkures priekšrocība ir decentralizācija.
Apkure nav atkarīga no viena centrālā siltuma avota — paneļi tiek sadalīti pa telpām un apkures zonām. Ja rodas problēma vienā zonā, pārējā apkure turpina darboties. Savukārt centralizētajā apkures sistēmā viena kopēja mezgla vai cirkulācijas sistēmas darbības traucējumi var ietekmēt apkuri visā ēkā.
Protams, IR apkurei ir nepieciešama elektroenerģija. Taču arī centralizētās apkures sistēma nav pilnībā neatkarīga no elektrības — tā nepieciešama ēkas siltummezgla automātikai un cirkulācijas sūkņiem. Būtiskā atšķirība ir tā, ka IR gadījumā apkure ir sadalīta pa atsevišķām zonām, nevis balstīta uz vienu kopēju ēkas apkures sistēmu.
Šajā pirmajā raksta daļā apzināti nav izmantota iespēja regulēt katras telpas temperatūru un darbības laiku atsevišķi.
Raksta otrajā daļā paskatīsimies, kā rezultāts mainās reālākos lietošanas apstākļos:
ja pieaug centralizētās siltumapgādes tarifs;
ja katrā telpā temperatūra tiek regulēta atsevišķi;
ja apkure darbojas pēc noteikta grafika;
ja neizmantotajās telpās un prombūtnes laikā temperatūra tiek samazināta.
Un tad vēlreiz paskatīsimies uz rezultātu — vai sākotnējais 0:0 saglabājas.
Svarīgi uzsvērt, ka šis ir konkrēta Rīgas dzīvokļa centralizētās siltumapgādes izmaksu salīdzinājums. Centralizētās siltumenerģijas tarifi Latvijā dažādās pašvaldībās atšķiras, un vietās, kur siltumenerģijas tarifs ir augstāks nekā Rīgā, arī salīdzinājuma rezultāts var būt citāds.
