Apkures sezona tuvojas — kādas cenas mūs sagaida šoziem?

Vasara tuvojas beigām, un līdz ar pirmajiem vēsajiem vakariem atgriežas jautājums, kas skar gandrīz katru mājsaimniecību:

Cik maksās apkure 2026./2027. gada ziemā?

Precīzu atbildi augustā neviens vēl nevar dot. Apkures izmaksas noteiks ne tikai laikapstākļi, bet arī energoresursu cenas, ģeopolitiskā situācija, kurināmā pieejamība un noslēgtie piegādes līgumi.

Tomēr pirmie signāli jau ir redzami.

SPRK norāda, ka gan dabasgāzes, gan biomasas izmaksas šobrīd ir augstākas nekā pirms gada. Pēc ģeopolitiskās situācijas saasināšanās dabasgāzes cena Eiropā sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada janvāra, savukārt šķeldas cena pieaugusi līdz līmenim, kāds bija vērojams iepriekšējā ziemā.

Arī granulu tirgū situācija šovasar nav mierīga. Latvijas Radio augustā ziņoja par ļoti lielu pieprasījumu pēc cietā kurināmā. Nozares pārstāvji norādīja, ka granulu cenas gada laikā pieaugušas aptuveni par 50% — no aptuveni 220 €/t līdz 300–350 €/t bez PVN, bet pie atsevišķiem ražotājiem izveidojušās vairāku nedēļu piegādes rindas.

Tas nenozīmē, ka apkure visur Latvijā šoziem noteikti kļūs dārgāka. Taču cenu nenoteiktība pirms jaunās apkures sezonas ir būtiska.

Auksta ziema maksās vairāk neatkarīgi no apkures veida

Ir viena lieta, ko nespēj mainīt neviena apkures tehnoloģija.

Ja ārā ilgstoši ir ļoti auksts, ēkai palielinās siltuma zudumi un nepieciešams vairāk enerģijas, lai uzturētu vēlamo temperatūru.

Tas attiecas uz visām apkures sistēmām.

Granulu katls patērēs vairāk granulu. Centralizētās apkures lietotājs patērēs vairāk siltumenerģijas. Elektriskā un infrasarkanā apkure patērēs vairāk elektroenerģijas. Arī siltumsūknim pieaug ēkas nepieciešamais siltuma daudzums, turklāt zemās āra temperatūrās tā efektivitāte parasti samazinās.

Tāpēc svarīgs kļūst ne tikai jautājums:

“Kura apkure patērē mazāk?”

Bet arī:

“Cik prognozējama ir enerģijas cena un cik lielu daļu no patēriņa varu kontrolēt pats?”

Granulu cenu ietekmē ne tikai koksnes cena

Granulu gala cenu neveido tikai izejmateriāls.

To ietekmē ražošanas izmaksas, elektroenerģija, pieprasījums un loģistika. Augstākas degvielas cenas var sadārdzināt gan mežizstrādi un izejmateriālu transportēšanu, gan gatavās produkcijas piegādi klientam.

Savukārt aukstā ziemā rodas vēl viens faktors — vienlaikus palielinās gan patērētais kurināmā daudzums, gan kopējais tirgus pieprasījums pēc tā.

Šovasar Latvijā jau redzējām, cik strauji pieprasījuma pieaugums var radīt piegādes rindas.

Tas nenozīmē, ka granulu apkure ir slikta. Tas parāda, ka arī tās izmaksas ietekmē vairāki faktori, kurus mājas īpašnieks pats nevar kontrolēt.

Centralizētajā siltumapgādē situācija dažādās pilsētās atšķiras

Augustā SPRK apstiprināja siltumenerģijas tarifa palielinājumu deviņiem regulējamiem siltumapgādes komersantiem, savukārt diviem tarifs samazinājās.

Tas labi parāda, kāpēc nevaram vienkārši pateikt, ka “apkure Latvijā kļūst dārgāka”.

Centralizētās apkures gala izmaksas ietekmē izmantotais kurināmais, iepirktās siltumenerģijas cena, infrastruktūra un konkrētā siltumapgādes uzņēmuma izmaksas.

Un pat pie nemainīga tarifa aukstākā ziemā ēka patērēs vairāk siltumenerģijas.

Bet kas notiek ar elektrību?

Arī elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena svārstās, un Baltijas tirgū atsevišķos periodos šīs svārstības var būt ievērojamas.

Tomēr lielākajai daļai Latvijas mājsaimniecību ikdienas biržas cenu izmaiņas rēķinā neparādās tieši.

SPRK dati rāda, ka 74% mājsaimniecību bija izvēlējušās fiksētas cenas elektroenerģijas līgumu, bet vēl 10% izmantoja universālo pakalpojumu, kurā elektroenerģijas cena tiek fiksēta uz 12 mēnešiem.

Tātad lielai daļai mājsaimniecību elektroenerģijas cenas komponente noteiktajā līguma periodā ir iepriekš zināma.

Fiksēta elektrības cena nenozīmē fiksētu apkures rēķinu. Tā nozīmē prognozējamāku enerģijas cenu.

Ja ziema būs ļoti auksta, enerģijas patēriņš būs lielāks. Taču fiksētas cenas līguma gadījumā vismaz viena būtiska izmaksu daļa — elektroenerģijas cena — līguma periodā jau ir zināma.

Ko tas nozīmē infrasarkanajai apkurei?

Fiksēta elektroenerģijas cena pati par sevi nepadara elektrisko apkuri lētu vai dārgu.

Gala patēriņu nosaka ēkas siltuma zudumi, laikapstākļi, vēlamā temperatūra un apkures sistēmas vadība.

Tas attiecas arī uz infrasarkano apkuri.

Taču laikā, kad dažādu energoresursu cenas ir grūti prognozējamas, arvien interesantāks kļūst jautājums ne tikai par to, kura apkure konkrētajā brīdī ir lētāka, bet arī:

• kuras apkures izmaksas iespējams labāk prognozēt un kontrolēt?

  
  

Pie šī jautājuma mēs vēl atgriezīsimies turpmākajos rakstos.

Par ko mēs patiesībā maksājam?

Salīdzinot apkures veidus, ļoti viegli nonākt pie viena skaitļa:

• gāzes MWh, granulu tonnas vai elektrības kWh cenas.

Taču energoresursa cena ir tikai daļa no faktiskajām apkures izmaksām.

Jāņem vērā arī:

🟧 ✓ sākotnējās investīcijas

🟧 ✓ apkures sistēmas un infrastruktūras izmaksas

🟧 ✓ apkope un remonti

🟧 ✓ kurināmā piegāde un uzglabāšana

🟧 ✓ palīgiekārtu elektroenerģijas patēriņš

🟧 ✓ sistēmas kalpošanas laiks

🟧 ✓ iespēja individuāli kontrolēt temperatūru

🟧 ✓ enerģija, kas tiek patērēta laikā un vietā, kur siltums nav nepieciešams

Tāpēc lētākais energoresurss ne vienmēr nozīmē lētāko apkuri.

Lai saprastu reālās izmaksas, jāskatās uz visu apkures sistēmas dzīves ciklu, nevis tikai uz vienas enerģijas vienības cenu.

Ko varam secināt pirms 2026./2027. gada apkures sezonas?

Neviens šobrīd nevar droši pateikt, kāda būs gāzes, granulu vai elektroenerģijas cena ziemas vidū. Tāpat mēs nevaram zināt, vai ziema būs salīdzinoši silta vai piedzīvosim ilgstošu aukstuma periodu.

Taču viens secinājums ir skaidrs:

• energoresursa cena ir tikai viena daļa no tā, ko mēs patiesībā maksājam par siltumu.

Auksta ziema palielinās patēriņu neatkarīgi no tā, vai ēku apsilda ar granulām, gāzi, centralizēto apkuri, siltumsūkni vai infrasarkano apkuri.

• Atšķirsies enerģijas cena, sistēmas efektivitāte, uzturēšanas izmaksas un iespēja kontrolēt patēriņu.

Tāpēc nākamais jautājums ir daudz interesantāks par vienkāršu cenu salīdzināju un par ko mēs patiesībā maksājam?

Kāpēc apkure kļūst dārgāka — un par ko mēs patiesībā maksājam?

Tieši par to lasiet mūsu nākamajā rakstā.

Kāpēc apkure kļūst dārgāka — un par ko https://www.sundirect.lv/post/k%C4%81p%C4%93c-apkure-k%C4%BC%C5%ABst-d%C4%81rg%C4%81ka-un-par-ko-m%C4%93s-paties%C4%ABb%C4%81-maks%C4%81jam