Kāpēc apkure kļūst dārgāka — un par ko mēs patiesībā maksājam?
Salīdzinot apkures sistēmas, mēs visbiežāk vispirms skatāmies uz enerģijas cenu.
Cik maksā granulu tonna? Cik maksā gāzes megavatstunda? Cik maksā viena kilovatstunda elektroenerģijas?
Taču ar to vien nepietiek, lai saprastu, cik apkure mums patiesībā izmaksā.
Apkures sistēma ir jāiegādājas un jāuzstāda. Tā var prasīt regulāru apkopi un remontus. Kurināmais jāpiegādā un jāuzglabā. Dažādām sistēmām atšķiras efektivitāte, kalpošanas laiks un iespējas kontrolēt patēriņu.
Mēs maksājam ne tikai par enerģiju.
1. Iegāde, uzstādīšana un kalpošanas laiks
Pirms tiek saražota pirmā siltuma kilovatstunda, apkures sistēmā jau ir ieguldīta nauda.
Atkarībā no izvēlētās tehnoloģijas var būt nepieciešams:
🟧 ✓ apkures katls vai siltumsūknis
🟧 ✓ radiatori vai siltās grīdas
🟧 ✓ cauruļvadi un kolektori
🟧 ✓ cirkulācijas sūkņi
🟧 ✓ dūmvads
🟧 ✓ kurināmā glabāšanas vieta
🟧 ✓ elektroinstalācijas pielāgošana
🟧 ✓ montāža un sistēmas palaišana
Taču svarīga ir ne tikai sākotnējā investīcija.
Ja vienai sistēmai ekspluatācijas laikā nepieciešami būtiski remonti vai galvenās iekārtas nomaiņa, bet cita kalpo ilgāk ar mazākām uzturēšanas izmaksām, sākotnējās cenas salīdzinājums vairs neparāda pilno ainu.
Tāpēc apkures sistēmas izmaksas vajadzētu vērtēt visā tās paredzamajā kalpošanas laikā.
2. Apkope un remonti arī ir apkures izmaksas
Apkures sistēma darbojas gadiem vai pat gadu desmitiem.
Atkarībā no tehnoloģijas tai var būt nepieciešama regulāra apkope, tīrīšana, filtru vai citu komponentu nomaiņa, serviss un remonti.
Vienā gadā šīs izmaksas var būt nelielas. Citā — ievērojamas.
Atsevišķs servisa rēķins var šķist mazs, bet, saskaitot apkopes un remonta izmaksas 10, 20 vai 30 gadu periodā, aina var būt pavisam cita.
Arī apkope ir apkures cena.
3. Kurināmais, ražošana un piegāde
Granulu, malkas un cita cietā kurināmā gadījumā pastāv vēl viena izmaksu ķēde.
Kurināmais ir jāsaražo, jātransportē, jāizkrauj un jāuzglabā.
Gala cenu ietekmē ne tikai izejmateriāls, bet arī ražošanā izmantotā enerģija, darbaspēks, degviela, transports un pieprasījums.
Pieaugot transporta un ražošanas izmaksām, tās var atspoguļoties arī gala cenā.
Tāpēc granulu tonnas cena un faktiskās izmaksas par siltumu telpā nav viens un tas pats skaitlis.
Līdzīgs princips attiecas arī uz citiem energoresursiem — starp nopirkto enerģiju un komfortablu temperatūru telpā vienmēr atrodas konkrēta apkures sistēma.
4. Sistēmas efektivitāte un palīgpatēriņš
Viena enerģijas vienība vēl nepasaka, cik daudz lietderīga siltuma no tās iegūsim.
Dažādas apkures tehnoloģijas darbojas atšķirīgi, un to efektivitāte ne vienmēr ir konstanta.
Piemēram, siltumsūkņa efektivitāti ietekmē āra temperatūra, nepieciešamā apkures sistēmas temperatūra un konkrētās iekārtas darba režīms.
Katla reālā efektivitāte savukārt ir atkarīga no iekārtas, tās regulējuma, darbības režīma un tehniskā stāvokļa.
Jāņem vērā arī cirkulācijas sūkņi, ventilatori, automātika un citas palīgiekārtas. Arī to patērētā enerģija ir daļa no apkures kopējām izmaksām.
5. Visvairāk maksājam par ēkas siltuma zudumiem
Šis ir viens no svarīgākajiem faktoriem visā apkures izmaksu vienādojumā.
Apkures sistēma nerada nepieciešamību pēc siltuma — to rada pati ēka.
Siltums tiek zaudēts caur:
🟧 ✓ ārsienām
🟧 ✓ jumtu
🟧 ✓ logiem un durvīm
🟧 ✓ grīdu
🟧 ✓ ventilāciju un gaisa apmaiņu
Jo lielāki ir ēkas siltuma zudumi, jo vairāk enerģijas būs nepieciešams neatkarīgi no tā, vai ēku apsilda ar gāzi, granulām, siltumsūkni, centralizēto vai infrasarkano apkuri.
Tāpēc slikti izolētai ēkai arī efektīva apkures sistēma nevar pilnībā kompensēt lielus siltuma zudumus.
6. Enerģija, kuru patērējam nevajadzīgi
Ir vēl viena izmaksu daļa, kuru apkures rēķinā atsevišķā ailē neredzam:
enerģija, kuru patērējam laikā un vietā, kur siltums faktiski nav nepieciešams.
Vai visām telpām visu diennakti nepieciešama vienāda temperatūra?
Vai guļamistabai dienas laikā jābūt tikpat siltai kā viesistabai vakarā?
Vai viesu istaba jāuztur komforta temperatūrā, ja tā netiek izmantota?
Vai birojam nepieciešama tāda pati temperatūra naktī kā darba laikā?
Ja apkures sistēma nespēj pietiekami precīzi pielāgoties telpu faktiskajai izmantošanai, daļa enerģijas tiek patērēta bez reālas vajadzības.
Tas jau ir jautājums nevis par enerģijas cenu, bet par apkures vadību.
Ja apkures sistēma ļauj katru telpu vadīt atsevišķi, iespējams daudz precīzāk pielāgot patēriņu faktiskajai vajadzībai.
Taču dažādām apkures tehnoloģijām šādas vadības realizācija, nepieciešamā infrastruktūra un izmaksas būtiski atšķiras.
Un tieši šeit ir vērts paņemt kalkulatoru un salīdzināt arī infrasarkano apkuri.
Paņemam kalkulatoru — vai IR apkuri ir vērts salīdzināt?
Ja izvēlaties jaunu apkures sistēmu vai plānojat esošās nomaiņu, infrasarkano apkuri ir vērts iekļaut tajā pašā aprēķinā.
Nevis salīdzināt tikai elektrības kWh ar granulu, gāzes vai cita energoresursa cenu.
Salīdziniet visu sistēmu.
Sundirect infrasarkanās apkures sistēmai nav nepieciešams:
🟧 ✓ apkures katls
🟧 ✓ ūdens apkures cauruļvadu sistēma
🟧 ✓ cirkulācijas sūkņi
🟧 ✓ kurināmā glabāšana
Pašiem infrasarkano sildītāju paneļiem nav kustīgu detaļu, ventilatoru vai filtru, un tiem nav nepieciešama regulāra tehniskā apkope.
Ikdienas kopšana būtībā aprobežojas ar paneļa virsmas periodisku notīrīšanu.
~30 gadi
~100 000 darba stundu paredzamais darbības resurss*
Sundirect profesionālajiem infrasarkanajiem paneļiem norādītais paredzamais darbības resurss ir aptuveni 100 000 darba stundu.
Līdzīgu — aptuveni 100 000 darba stundu — darbības resursu norāda arī vairāki citi augstākās klases infrasarkanās apkures ražotāji. Tas parāda vienu no būtiskajām kvalitatīvas infrasarkanās apkures īpašībām: šādi paneļi tiek projektēti ilgtermiņa ekspluatācijai, nevis tikai dažām apkures sezonām.
Pie sezonālas apkures izmantošanas ~100 000 darba stundu orientējoši var nozīmēt ap 30 gadiem.
Faktiskais kalpošanas laiks, protams, būs atkarīgs no ekspluatācijas intensitātes, ēkas siltuma zudumiem, temperatūras iestatījumiem un citiem apstākļiem.
Ļoti auksta ziema palielinās apkures sistēmas darba slodzi — un tas attiecas uz visām apkures tehnoloģijām.
*100 000 darba stundu ir paredzamais darbības resurss, nevis 30 gadu garantija.
Un te sākas interesantā matemātika.
Cik 20–30 gados citai apkures sistēmai samaksāsiet par regulāro apkopi, servisu, remontiem un iekārtu nomaiņu?
Tāpēc mēs nesakām — ticiet, ka viena tehnoloģija vienmēr būs lētāka.
Mēs sakām:
Paņemiet kalkulatoru. Saskaitiet visu. Un tikai tad salīdziniet.
Lētākais energoresurss ne vienmēr nozīmē lētāko apkuri
Jautājums:
“Cik maksā viena kWh?”
ir tikai aprēķina sākums.
Pilnīgākam salīdzinājumam vienādojumam vajadzētu izskatīties šādi:
Iegāde + uzstādīšana + enerģija + efektivitāte + apkope + remonti + kalpošanas laiks + vadība
Un tad daudz interesantāks kļūst jautājums:
“Cik man izmaksā viens komfortablas apkures gads?”
Bet ilgtermiņā vēl svarīgāks:
“Cik šī apkures sistēma man izmaksās 10, 20 vai 30 gados?”
Bet cik no tā visa mēs varam kontrolēt?
Mēs nevaram kontrolēt pasaules energoresursu cenas.
Nevaram noteikt granulu cenu nākamajā ziemā.
Nevaram izvēlēties, vai janvārī ārā būs +5 °C vai –20 °C.
Taču ir viena apkures izmaksu daļa, kuru varam ietekmēt daudz vairāk:
kad, kur un cik daudz enerģijas mēs patērējam.
Un tieši par to būs nākamais raksts.
Kā kontrolēt apkures patēriņu un samazināt izmaksas?
Nākamajā rakstā apskatīsim individuālu telpu temperatūras vadību, apkures grafikus un to, kā apsildīt telpas atbilstoši to faktiskajai izmantošanai.
Un tad jau varēsim salīdzināt, kuras apkures tehnoloģijas šādu kontroli ļauj realizēt visvienkāršāk.
