❄️ Apkures drošība un sistēmu izvēle Latvijas ekstremālajā ziemā
- Laimonis Klaperis
- pirms 2 dienām
- Lasīts 4 min

Latvijas klimatiskajos apstākļos, kur ziemā temperatūra regulāri pazeminās līdz
–10…–20 °C, apkures sistēmas uzticamība ir tikpat būtiska kā tās energoefektivitāte.
Centralizētie apkures risinājumi — granulu katli, siltumsūkņi, gāzes katli un
centralizētā siltumapgāde — balstās uz vienu galveno siltuma ražošanas mezglu.
Bojājuma vai elektroapgādes pārtraukuma gadījumā siltums var pazust visā ēkā
vienlaikus, palielinot ūdensvada aizsalšanas un konstrukciju bojājumu risku.
Granulu katli, visa veida siltumsūkņi, gāzes katli un centralizētā siltumapgāde
darbojas kā viens centrāls siltuma avots. Ja šis mezgls pārstāj darboties:
- temperatūra telpās strauji krītas
- ūdens caurules var aizsalt īsā laikā
- iespējami cauruļu plīsumi un dārgi remontdarbi
- siltums pazūd visā mājā vienlaikus
Papildu risks siltumsūkņiem Latvijas ziemā
Siltumsūkņu sistēmām īpaši svarīgs ir ārējais bloks, kas nepārtraukti darbojas
zemās āra temperatūrās:
- pie –15 °C līdz –25 °C efektivitāte strauji samazinās
- iespējami atkausēšanas cikli un elektronikas kļūmes
- elektroapgādes pārtraukuma gadījumā sistēma pilnībā apstājas
Tas nozīmē, ka viena bojājuma ārējā blokā gadījumā apkure visā ēkā var apstāties.
Decentralizēta pieeja: infrasarkanā apkure
Infrasarkano sildītāju sistēma sastāv no atsevišķiem sildītājiem katrā telpā.
Ja kāds sildītājs pārstāj darboties, siltums saglabājas pārējās telpās, un bojāto
paneli iespējams ātri nomainīt.
Sistēma nav atkarīga no viena centrāla mezgla. Tas:
🟧✓ samazina sistēmas atteices risku
🟧✓ nodrošina stabilu siltumu arī ekstremālos ziemas apstākļos
🟧✓ vienkāršo uzturēšanu ilgtermiņā
🟧✓ nodrošina prognozējamas ekspluatācijas izmaksas
Apkures sistēmu salīdzinājums Latvijas klimatā
Apkures sezona Latvijā: Oktobris – Aprīlis
Kritērijs | Centralizēta apkure (granulu katls, siltumsūknis, gāzes katls, centrālā siltumapgāde) | Infrasarkanie sildītāji |
Siltuma avots | Viens centrāls (izņēmums – gaiss/gaiss siltumsūkņi ar atsevišķiem iekštelpu blokiem) | 🟧✓ Atsevišķs katrā telpā |
Bojājuma gadījumā | Siltums pazūd visā mājā | 🟧✓ Siltums saglabājas citās telpās |
Sistēmas drošība ziemā | Atkarība no viena galvenā mezgla | 🟧✓ Risks sadalīts pa telpām |
Bojājuma novēršanas ātrums | Serviss un rezerves daļas | 🟧✓ Ātra sildītāja nomaiņa |
Ūdensvada aizsalšanas risks | Augsts ilgstoša bojājuma gadījumā | 🟧✓ Būtiski zemāks |
Darbība pie zemām āra temperatūrām | Siltumsūkņiem pie zemām āra temperatūrām efektivitāte būtiski samazinās un pieslēdzas rezerves elektriskais sildelements 🟧★ | 🟧✓ Efektivitāte nemainās jebkurā āra temperatūrā – kur 1 kWh elektroenerģijas pārvēršas 1 kWh siltuma (COP = 1). |
Nepieciešams kurināmais | Jā | 🟧✓ Nē |
Atkarība no kurināmā piegādēm | Augsta | 🟧✓ Nav |
PV enerģijas izmantošana siltumam | Daļēji tieša | 🟧✓ Tieša |
Saderība ar baterijām | Daļēji efektīva | 🟧✓ Ļoti efektīva |
Apkopes nepieciešamība | Regulāra | 🟧✓ Nav nepieciešama |
Katlu telpa / tehniskā telpa | Nepieciešama | 🟧✓ Nav nepieciešama |
Skurstenis / dūmvads | Nepieciešams | 🟧✓ Nav nepieciešams |
Siltuma zonu kontrole | Iespējama ar inerci | 🟧✓ Precīza katrā telpā bez inerces |
Sistēmas pārvietojamība | Nav iespējama bez būtiskas pārbūves | 🟧✓ Brīvi demontējama un atkārtoti uzstādāma citā objektā |
Sistēmas elastība nākotnē | Vidēja (15–20 gadi) 🟧★★ | 🟧✓ Ļoti augsta 🟧★★★ |
Paskaidrojumi:
🟧★ Siltumsūkņu darbība ekstremālā salā
Pie ļoti zemām āra temperatūrām siltumsūkņu sistēmās automātiski pieslēdzas rezerves elektriskais sildelements. Sistēma pāriet uz tiešo elektrisko apkuri, kur COP 1 kWh elektroenerģijas pārvēršas 1 kWh siltuma. COP – siltuma ražošanas efektivitātes koeficients (cik kWh siltuma iegūst no 1 kWh elektroenerģijas).
🟧★★ Centralizēto sistēmu kalpošanas ilgums
Tipisks katlu un siltumsūkņu ekspluatācijas laiks ir ~15 gadi, bet augstākas klases (premium) risinājumiem – līdz ~20 gadiem, pēc kuriem parasti nepieciešama galveno mezglu nomaiņa vai modernizācija.
🟧★★★ Infrasarkano sildītāju kalpošanas ilgums
Tipiskais kalpošanas laiks ir 25 000–30 000 darba stundas, bet premium klases paneļiem ražotāji norāda tehnisko dzīves ilgumu līdz ~100 000 darba stundām (~30 gadi).
Elektroapgādes drošība un PV sistēmas
Jāņem vērā, ka praktiski visas mūsdienu apkures sistēmas ir atkarīgas no elektroenerģijas — granulu katliem, siltumsūkņiem, gāzes katliem un centralizētajai siltumapgādei nepieciešama vadības un cirkulācijas elektrība. Bez elektroapgādes darbojas tikai tradicionāls kamīns vai malkas krāsns.
Mājsaimniecībās, kur uzstādīta saules paneļu (PV) sistēma, iespējams nodrošināt apkures darbību arī elektroapgādes pārtraukuma gadījumā, pieslēdzot rezerves ģeneratoru. Hibrīdais invertors ar ģeneratora ieeju ļauj sistēmai automātiski pārslēgties uz rezerves barošanu. PV sistēma ar uzkrājošām baterijām un ģeneratora pieslēgumu nodrošina nepārtrauktu elektroapgādi un stabilu apkures darbību ārkārtas situācijās.
Šāda elektroapgādes konfigurācija īpaši efektīvi darbojas ar infrasarkano apkuri, jo sildītāji infrasarkanie sildītāji patērē elektroenerģiju tieši siltuma ražošanai bez starpposma mehāniskām vai hidrauliskām sistēmām. Tas nodrošina maksimāli vienkāršu, uzticamu un prognozējamu darbību PV + uzkrājošo bateriju sistēmā.
Secinājums
Latvijas klimatā apkures sistēmas izvēle nav tikai jautājums par sākotnējām investīcijām vai elektroenerģijas cenu. Tikpat būtiska ir apkures drošība ziemā, darbības stabilitāte un spēja uzturēt komfortu arī ilgstoša sala periodos.
Centralizētas sistēmas balstās uz vienu siltuma avotu — tas nodrošina jaudu, taču bojājuma gadījumā var pārtraukt apkuri visai ēkai.
Infrasarkanā apkure, balstīta uz decentralizētu principu, samazina viena mezgla atteices risku, ļauj precīzi kontrolēt komfortu un nodrošina nemainīgu efektivitāti neatkarīgi no āra temperatūras. Sistēmai nav nepieciešams kurināmais, skurstenis vai regulāra apkope, un tā dabiski sader ar saules paneļiem un mājas bateriju sistēmām.
Tāpēc, vērtējot drošību, vienkāršu uzturēšanu, energoefektivitāti un ilgtermiņa ekspluatācijas izmaksas, infrasarkanie sildītāji Latvijas ziemas apstākļos kļūst par tehnoloģiski loģisku un nākotnei gatavu apkures risinājumu.
Svarīga piebilde
Infrasarkanā apkure nav konvencionāla konvekcijas apkure.
Tā nesilda gaisu, bet tieši telpas virsmas un cilvēkus, nodrošinot
vienmērīgu komfortu bez gaisa cirkulācijas un siltuma stratifikācijas.
Tā ļauj sildīt tikai tās zonas, kur tas faktiski nepieciešams, nevis visu
telpas gaisa tilpumu kā konvekcijas sistēmās, samazinot lieku
enerģijas patēriņu.


