Vai infrasarkanā apkure var būt mājas/dzīvokļa galvenā apkure?

Infrasarkanā apkure daudziem joprojām asociējas ar papildu sildītāju vannas istabā, vasarnīcā vai pie darba vietas. Tāpēc viens no biežākajiem jautājumiem ir pavisam vienkāršs — vai ar infrasarkano apkuri iespējams apsildīt visu māju?

Jā — pareizi projektēta infrasarkanā apkure var būt mājas galvenā un vienīgā apkures sistēma.

Taču nepietiek vienkārši izvēlēties vairākus paneļus pēc mājas kopējās platības. Vispirms jāzina, cik daudz siltuma ēka zaudē un cik liela apkures jauda nepieciešama katrai telpai.

Viss sākas ar ēkas siltuma zudumiem

Neatkarīgi no tā, vai māju apsilda ar siltumsūkni, gāzi, granulām vai elektrību, apkures sistēmai jāspēj kompensēt ēkas siltuma zudumus.

Tos ietekmē ēkas siltumizolācija, logi, ārsienu laukums, griestu augstums, ventilācija un āra temperatūra.

Orientējoši:

🟧 ✓ labi izolētām ēkām — aptuveni 50–70 W/m²

🟧 ✓ ēkām ar lielākiem siltuma zudumiem — aptuveni 100–150 W/m²

Tie ir tikai orientējoši lielumi. Precīzu nepieciešamo apkures jaudu nosaka konkrētās ēkas siltuma zudumu aprēķins.

Tāpēc jautājumam “Cik paneļu vajag 100 m² mājai?” nav vienas universālas atbildes.

Katra telpa ir atsevišķa apkures zona

Viesistabai ar lieliem panorāmas logiem var būt pavisam citi siltuma zudumi nekā guļamistabai mājas vidū. Savukārt vannas istabā parasti vēlamies augstāku temperatūru nekā guļamistabā.

Tāpēc apkures jaudu un paneļu izvietojumu aprēķina katrai telpai atsevišķi, ņemot vērā tās platību, griestu augstumu, ārsienas, logus, izolāciju un vēlamo temperatūru.

Rezultātā veidojas nevis vairāku atsevišķu sildītāju komplekts, bet vienota, zonēta apkures sistēma.

Infrasarkanā apkure nav tas pats, kas elektriskais konvektors

Abas sistēmas izmanto elektroenerģiju, taču atšķiras siltuma nodošanas veids.

Konvekcijas apkure galvenokārt nodod siltumu gaisam. Infrasarkanā apkure būtisku siltuma daļu nodod ar starojumu telpas virsmām un objektiem.

Šo atšķirību iespējams arī izmērīt.

Starptautiskais standarts IEC 60675-3:2020 nosaka metodiku elektrisko tiešās darbības telpu sildītāju starojuma efektivitātes mērīšanai. Sundirect publicētajos datos norādīts, ka IC Plus sērijas panelis, testējot sadarbībā ar TU Dresden, pie griestu montāžas sasniedza 70,8% starojuma efektivitāti.

Tas ļauj infrasarkanās apkures darbību vērtēt ne tikai pēc subjektīvas siltuma sajūtas, bet arī pēc standartizētiem mērījumiem.

Viena no lielākajām priekšrocībām — kontrole

Visai mājai nav obligāti visu diennakti jāuztur viena temperatūra.

Piemēram:

• Viesistaba — 21 °C

• Guļamistaba — 18–19 °C

• Vannas istaba — 22–23 °C

• Reti izmantota telpa — 16–17 °C

Katru zonu iespējams regulēt atsevišķi un temperatūru mainīt arī pēc diennakts grafika.

Kamēr cilvēki ir darbā, atsevišķās telpās temperatūru var samazināt, bet pirms atgriešanās mājās — automātiski paaugstināt.

Tādēļ apkures izmaksās svarīgs ir ne tikai jautājums “cik maksā viena kWh?”, bet arī “cik daudz enerģijas un kurā laikā mums patiesībā nepieciešams izmantot?”

6 kW uzstādītā jauda nenozīmē 6 kW nepārtrauktu patēriņu

Pieņemsim, ka labi izolētai 100 m² mājai nepieciešamā apkures jauda ir 60 W/m².

100 m² × 60 W/m² = 6 kW

Tas nozīmē sistēmas nepieciešamo maksimālo uzstādīto jaudu, nevis to, ka māja nepārtraukti patērēs 6 kW.

Ja visi sildītāji 24 stundas darbotos ar pilnu jaudu, teorētiskais patēriņš būtu:

6 kW × 24 h = 144 kWh dienā.

Taču reālā ekspluatācijā termostati apkuri ieslēdz tikai tad, kad konkrētajai telpai nepieciešams papildināt siltumu. Siltākā laikā sistēma darbojas mazāk, aukstā laikā — vairāk.

Tāpēc faktiskās apkures izmaksas nosaka nevis tikai uzstādītā paneļu jauda, bet ēkas reālā enerģijas nepieciešamība apkurei.

Kad infrasarkanā apkure ir īpaši piemērota?

Infrasarkanā apkure var būt ļoti loģiska izvēle jaunbūvēs un labi izolētās mājās, renovētās ēkās, dzīvokļos un objektos, kuros nav nepieciešams vai nav ekonomiski pamatoti izbūvēt sarežģītu centrālās apkures infrastruktūru.

Nav nepieciešama katlu telpa, apkures cauruļvadi vai radiatori. Katras telpas temperatūru iespējams kontrolēt neatkarīgi.

Kad infrasarkanā apsilde var nebūt labākā izvēle?

Infrasarkanā apkure nav universāla atbilde visām ēkām.

Vecai un slikti izolētai mājai ar lieliem siltuma zudumiem būs nepieciešams daudz enerģijas neatkarīgi no izvēlētās apkures tehnoloģijas.

Ja nepieciešamā apkures jauda tuvojas 120–150 W/m², elektriskās apkures patēriņš var kļūt ievērojams.

Šādā situācijā vispirms ir vērts izvērtēt ēkas siltināšanu, logus, ventilāciju un citus siltuma zudumu avotus.

Dažkārt vislabākā investīcija apkures izmaksu samazināšanā ir nevis jauna apkures iekārta, bet mazāka nepieciešamība pēc siltuma.

Bet kā ir ar siltumsūkni?

Siltumsūknis un infrasarkanā apkure darbojas pēc atšķirīgiem principiem.

Siltumsūknis pārvieto siltumu no apkārtējās vides uz ēku un tādēļ noteiktos darba apstākļos var piegādāt vairāk siltumenerģijas nekā patērētās elektroenerģijas daudzums.

Infrasarkanās apkures priekšrocības ir citas — vienkāršāka un mazāk apjomīga apkures infrastruktūra, individuāla telpu vadība un bez apkopes prasībām.

Tāpēc korekti būtu salīdzināt ne tikai elektrības patēriņu, bet abu sistēmu kopējās izmaksas ilgākā periodā — iegādi, uzstādīšanu, infrastruktūru, elektroenerģiju, apkopi, iespējamos remontus un kalpošanas laiku.

Šo salīdzinājumu apskatīsim atsevišķā rakstā.

Apkure kā daļa no mājas enerģijas sistēmas

Elektrisko apkuri iespējams apvienot ar saules elektrostaciju, enerģijas uzkrāšanu un viedo enerģijas vadību.

Tad apkure kļūst par vienu no kontrolējamiem mājas enerģijas patērētājiem, un jautājums vairs nav tikai:

• “Ar ko apsildīt māju?”

Bet arī:

• “Kā saražot, uzkrāt un izmantot enerģiju pēc iespējas efektīvāk?”

Secinājums

Jā — infrasarkanā apkure var būt mājas galvenā un vienīgā apkures sistēma, ja tās jauda ir pareizi aprēķināta atbilstoši ēkas siltuma zudumiem.

Rezultātu nosaka ne tikai pats sildītājs, bet visa sistēma — ēkas energoefektivitāte, pareizi aprēķināta jauda, infrasarkano paneļu izvietojums un individuāla temperatūras kontrole katrā telpā.

Tāpēc pirms apkures tehnoloģijas izvēles ir vērts sākt ar pašu svarīgāko jautājumu:

• Cik daudz siltuma mūsu mājai patiesībā nepieciešams?

Kad uz šo jautājumu ir atbilde, iespējams objektīvi aprēķināt nepieciešamo apkures jaudu un izvērtēt, kura apkures sistēma konkrētajai ēkai būs piemērotākā.

Infrasarkanā apkure nav vienkārši vairāki infrasarkanie sildītāji telpās. Pareizi projektēta, tā ir pilnvērtīga zonēta apkures sistēma, kur katrai telpai tiek nodrošināts tieši tik daudz siltuma, cik tai nepieciešams.

Un tieši šeit ir viena no būtiskākajām infrasarkanās apkures priekšrocībām — mēs varam kontrolēt ne tikai temperatūru, bet arī to, kur, kad un cik daudz enerģijas apkurei izmantojam.

Nākamais raksts

Infrasarkanā apkure vai siltumsūknis — ko patiesībā ir vērts salīdzināt?

Salīdzināsim ne tikai elektroenerģijas patēriņu, bet arī sākotnējās investīcijas, uzstādīšanu, nepieciešamo infrastruktūru, apkopi, iespējamos remontus, kalpošanas laiku un abu sistēmu kopējās izmaksas ilgtermiņā.