Kā sagatavot māju apkures sezonai — pirms sākat domāt par jaunu apkures sistēmu?
Kad tuvojas apkures sezona, pirmais jautājums bieži ir:
Ar ko šogad būs lētāk sildīt māju?
Granulas? Gāze? Elektrība? Siltumsūknis? Infrasarkanā apkure?
Taču pirms salīdzināt apkures tehnoloģijas, ir vērts uzdot vēl vienu jautājumu:
Cik daudz siltuma mūsu mājai patiesībā nepieciešams?
Jo jebkura apkures sistēma dara vienu un to pašu — kompensē siltumu, ko ēka zaudē.
Un par šo zaudēto siltumu maksājam mēs.
1. Sāciet nevis ar apkuri, bet ar ēku
Ja māja ziemā patērē daudz enerģijas, iemesls ne vienmēr ir neefektīva apkures sistēma.
Problēma var būt pati ēka.
Siltums nepārtraukti tiek zaudēts caur:
🟧 ✓ jumtu un bēniņiem
🟧 ✓ ārsienām
🟧 ✓ logiem un ārdurvīm
🟧 ✓ grīdu un pamatiem
🟧 ✓ ventilāciju un nekontrolētām gaisa noplūdēm
Jo lielāki zudumi, jo vairāk enerģijas apkures sistēmai jāpatērē, lai telpā uzturētu, piemēram, +21 °C.
Apkures sistēma nevar atcelt fiziku.
2. Pārbaudiet logus un durvis
Ne vienmēr nepieciešams uzreiz mainīt visus logus.
Dažkārt problēma ir daudz vienkāršāka — nolietojušās blīvgumijas, nepareizi noregulēta furnitūra vai spraugas pie logu un durvju savienojumiem.
Aukstā un vējainā dienā šādas vietas bieži iespējams sajust pat ar roku.
Īpaši pārbaudiet:
🟧 ✓ logu un rāmju savienojumus
🟧 ✓ balkona un terases durvis
🟧 ✓ ārdurvis
🟧 ✓ palodžu zonas
🟧 ✓ vietas, kur caur sienu izvadītas komunikācijas
Neliela sprauga pati par sevi nešķiet būtiska.
Taču, ja caur to aukstais gaiss ieplūst 24 stundas diennaktī visu ziemu, apkures sistēmai šis gaiss nepārtraukti jāsasilda.
3. Paskatieties uz augšu — jumts un bēniņi
Siltais gaiss ceļas uz augšu, tāpēc jumta un augšējā pārseguma siltumizolācija ir ļoti būtiska.
Ja bēniņi ir pieejami, pirms ziemas ir vērts pārbaudīt izolācijas stāvokli.
Vai tā visur ir vienmērīga?
Vai nav vietu, kur izolācija nosēdusies, pārvietota vai bojāta?
Vai pēc remontdarbiem nav palikušas neizolētas zonas?
Dažreiz tieši šeit iespējams atrast siltuma zudumus, kuru novēršana dod lielāku rezultātu nekā apkures iekārtas nomaiņa.
4. Ventilācija — taupīt nevajag uz gaisa kvalitātes rēķina
Māju nevar vienkārši hermētiski noslēgt.
Telpām nepieciešama gaisa apmaiņa.
Taču ir būtiska atšķirība starp kontrolētu ventilāciju un aukstu gaisu, kas nekontrolēti ieplūst pa spraugām.
Ja ēkā ir mehāniskā ventilācija, pirms sezonas ir vērts pārbaudīt tās darbību un filtrus.
Savukārt dabiskās ventilācijas gadījumā nevajadzētu aizvērt ventilācijas kanālus tikai tāpēc, lai saglabātu siltumu.
Mērķis ir nevis pārtraukt ventilāciju, bet samazināt nevajadzīgas gaisa noplūdes.
5. Pārbaudiet, kā patiesībā izmantojat telpas
Šeit nonākam pie iepriekšējā raksta tēmas.
Vai visas telpas nepieciešams uzturēt vienādā temperatūrā?
Ja mājā ir 150 m², bet ikdienā aktīvi izmantojat tikai 100–120 m², ir vērts izvērtēt, vai visām telpām visu laiku nepieciešams identisks apkures režīms.
Tas pats attiecas uz:
🟧 ✓ viesu istabām
🟧 ✓ darba kabinetiem
🟧 ✓ saimniecības telpām
🟧 ✓ otrā stāva telpām
🟧 ✓ telpām, kuras izmanto tikai noteiktās diennakts stundās
Mēs nevaram novērst nepieciešamos siltuma zudumus, bet varam izvairīties no nevajadzīgas apkures.
6. Pārbaudiet esošo apkures sistēmu pirms pirmā aukstuma
Ja izmantojat apkures sistēmu, kurai nepieciešama regulāra tehniskā apkope, neatlieciet to līdz pirmajai aukstajai nedēļai.
Atkarībā no tehnoloģijas jāpārbauda:
🟧 ✓ katla vai siltumsūkņa tehniskais stāvoklis
🟧 ✓ filtri
🟧 ✓ cirkulācijas sūkņi
🟧 ✓ sistēmas spiediens
🟧 ✓ radiatori un apkures loki
🟧 ✓ termostati un temperatūras sensori
🟧 ✓ vadības grafiki
Sistēma var darboties un vienlaikus nedarboties optimāli.
Un to bieži pamana tikai tad, kad pienāk pirmais lielais aukstums.
7. Ja iespējams — paskatieties uz māju ar termokameru
Ar aci ne vienmēr iespējams noteikt, kur tieši ēka zaudē siltumu.
Termogrāfija var palīdzēt identificēt zonas ar paaugstinātiem siltuma zudumiem — piemēram, konstrukciju savienojumus, logu un durvju zonas vai nepilnīgi izolētas vietas.
Taču termogrāfija ir visinformatīvākā tad, kad starp iekštelpu un āra temperatūru ir pietiekama starpība.
Tāpēc vasaras beigās vēl nav obligāti jāskrien pēc termokameras.
Sagaidiet piemērotus laikapstākļus un tad pārbaudiet ēku.
Un tikai tad skatieties uz jaunu apkures sistēmu
Kad zinām ēkas siltuma zudumus un saprotam, kā telpas faktiski tiek izmantotas, varam daudz objektīvāk izvērtēt apkures tehnoloģijas.
Tad vairs nesalīdzinām tikai:
granulas pret infrasarkano apkuri,
gāzi pret siltumsūkni,
vai siltumsūkni pret infrasarkano apkuri.
Mēs varam uzdot pareizo jautājumu:
Kāda apkures sistēma ir piemērotākā tieši šai ēkai?
Svarīga kļūst ne tikai enerģijas cena, bet arī:
🟧 ✓ nepieciešamā apkures jauda
🟧 ✓ sākotnējā investīcija
🟧 ✓ sistēmas efektivitāte
🟧 ✓ iespēja vadīt temperatūru pa telpām
🟧 ✓ apkopes un servisa izmaksas
🟧 ✓ kalpošanas laiks
🟧 ✓ kopējās izmaksas ilgtermiņā
Un tad dažkārt izrādās, ka esošo sistēmu nemaz nav nepieciešams nomainīt.
Citā ēkā — tieši pretēji — jaunas apkures sistēmas izvēle var būt ekonomiski pamatota.
Vispirms samazinām vajadzību pēc siltuma. Tad izvēlamies, kā to saražot.
Šī, manuprāt, ir svarīgākā doma pirms jaunās apkures sezonas.
Neviens nevar garantēt, kāda būs ziema vai energoresursu cenas.
Bet varam sagatavot ēku tā, lai tai būtu nepieciešams mazāk enerģijas komfortablas temperatūras uzturēšanai.
Un tikai pēc tam ir jēga salīdzināt apkures tehnoloģijas.
Nākamais raksts
Infrasarkanā apkure — kad tā tiešām ir laba izvēle?
Pirmajos četros rakstos esam apskatījuši enerģijas cenas, apkures kopējās izmaksas, patēriņa kontroli un ēkas siltuma zudumus.
