Kā kontrolēt apkures patēriņu — neatsakoties no komforta?
Iepriekšējā rakstā apskatījām, ka apkures izmaksas neveido tikai granulu tonnas, gāzes MWh vai elektrības kWh cena.
Ir sākotnējā investīcija, uzstādīšana, apkope, remonti, sistēmas kalpošanas laiks un ēkas siltuma zudumi.
Taču ir vēl viena izmaksu daļa, kuru varam ietekmēt paši:
kad, kur un cik daudz siltuma mēs izmantojam.
Enerģijas cenu tirgū mēs kontrolēt nevaram. Laikapstākļus arī ne.
Bet savu apkures patēriņu — varam.
Vai tiešām visa māja jāsilda 24 stundas diennaktī?
Mājā vai dzīvoklī dažādas telpas izmantojam dažādos laikos.
Guļamistaba galvenokārt nepieciešama vakarā un naktī. Viesistaba — biežāk vakaros. Darba kabinets var būt nepieciešams tikai darba dienās, bet viesu istaba reizēm netiek izmantota nedēļām.
Tomēr daudzās apkures sistēmās visas šīs telpas ilgstoši tiek uzturētas gandrīz vienādā temperatūrā.
Tas nozīmē, ka daļa enerģijas tiek izmantota vienkārši tāpēc, ka apkures sistēma turpina sildīt arī tad, kad pilns komforts konkrētajā telpā nav nepieciešams.
Vienāda temperatūra visās telpās nav obligāta
Komforts nenozīmē, ka visā ēkā visu diennakti jābūt +22 °C.
Dažādām telpām var būt dažādi temperatūras režīmi.
Piemēram:
🟧 ✓ viesistabā — komforta temperatūra laikā, kad ģimene ir mājās
🟧 ✓ guļamistabā — zemāka temperatūra dienas laikā
🟧 ✓ darba kabinetā — apkure darba stundās
🟧 ✓ viesu istabā — pazemināta temperatūra, kamēr telpa netiek izmantota
🟧 ✓ vannas istabā — augstāka temperatūra tieši tajā laikā, kad tā nepieciešama
Šķietami nelielas izmaiņas kļūst nozīmīgas, ja tās atkārtojas katru dienu visas apkures sezonas garumā.
Apkures grafiks strādā arī tad, kad par to nedomājam
Manuāli regulēt temperatūru vairākās telpās katru rītu un vakaru nav īpaši praktiski.
Tāpēc svarīga kļūst automatizācija.
Pareizi izveidots apkures grafiks var automātiski:
🟧 ✓ samazināt temperatūru naktī
🟧 ✓ pazemināt to laikā, kad neviena nav mājās
🟧 ✓ paaugstināt temperatūru pirms telpas izmantošanas
🟧 ✓ uzturēt atšķirīgus režīmus dažādās telpās
🟧 ✓ pielāgot apkuri darba dienām un brīvdienām
Lietotājam nav katru dienu jādomā par apkuri. Sistēma pati izpilda iepriekš noteikto režīmu.
Katrai telpai savs apkures režīms
Tieši zonu vadība ir viens no būtiskākajiem veidiem, kā samazināt nevajadzīgu enerģijas patēriņu.
Ja katru telpu iespējams kontrolēt atsevišķi, visa ēka vairs nav viena liela apkures zona.
Tā kļūst par vairākām mazākām zonām, kurās temperatūru iespējams pielāgot faktiskajai vajadzībai.
Un šeit mainās pats jautājums.
Nevis:
“Cik lēti varu saražot siltumu?”
bet:
“Cik daudz siltuma man patiesībā nepieciešams saražot?”
Kur šajā vienādojumā parādās infrasarkanā apkure?
Šeit viena no infrasarkanās apkures priekšrocībām kļūst īpaši praktiska.
Infrasarkano apkuri iespējams sadalīt atsevišķās zonās un katras telpas temperatūru pielāgot tās faktiskajai izmantošanai.
Sundirect Plus sērijas paneļi ir paredzēti darbam ar Smart 2.0 vai Smart 2.0 Pro vadību, ļaujot vienā telpā vienlaikus kontrolēt vairākus paneļus.
Smart 2.0 — apkure seko jūsu dienas ritmam
Sundirect Smart 2.0 nav tikai termostats temperatūras ieslēgšanai un izslēgšanai.
Tas ļauj apkures darbību iepriekš saplānot:
🟧 ✓ 7 dienu apkures programma — līdz četriem temperatūras periodiem dienā
🟧 ✓ Adaptive Start — sistēma sāk sildīt savlaicīgi, lai noteiktajā laikā telpā jau būtu iestatītā temperatūra
🟧 ✓ Open Window Detection — konstatējot strauju temperatūras kritumu, sistēma palīdz izvairīties no nevajadzīgas enerģijas tērēšanas
🟧 ✓ Holiday Mode — pazemināts apkures režīms ilgākas prombūtnes laikā
🟧 ✓ ±0,1 °C temperatūras regulēšanas precizitāte
🟧 ✓ Group Control — vairāku paneļu kopīga vadība vienā telpā.
Smart 2.0 Pro — kontrole arī telefonā
Smart 2.0 Pro papildina šīs funkcijas ar Wi-Fi un Sundirect Smart lietotni.
Tas ļauj:
🟧 ✓ vadīt apkuri attālināti no telefona
🟧 ✓ sekot enerģijas patēriņam lietotnē
🟧 ✓ vadīt vairākus paneļus kā vienu grupu
🟧 ✓ izmantot Alexa un Google Home balss vadību
🟧 ✓ izveidot 7 dienu grafiku ar četriem temperatūras periodiem dienā.
Un enerģijas patēriņa monitorings šajā kontekstā ir īpaši interesants.
Tas ļauj ne tikai pieņemt, cik apkure patērē, bet redzēt patēriņu un attiecīgi koriģēt apkures režīmus.
Sildīt vajag nevis visu ēku vienādi, bet pareizo telpu, pareizajā laikā un līdz vajadzīgajai temperatūrai.
Tieši šeit viedā vadība kļūst par daļu no apkures ekonomijas — nevis samazinot komfortu, bet samazinot nevajadzīgu enerģijas patēriņu.
Bet arī viedā vadība neatrisina visu
Neviena vadības sistēma nevar novērst lielus ēkas siltuma zudumus.
Ja siltums ātri aizplūst caur slikti izolētu jumtu, ārsienām, veciem logiem vai nekontrolētu ventilāciju, apkures sistēmai šie zudumi būs jākompensē.
Tāpēc efektīva apkure vienmēr ir kombinācija:
ēka + pareizi aprēķināta apkures jauda + vadība + cilvēka paradumi.
Mainot tikai vienu no šiem elementiem, rezultāts var būt ierobežots.
Mēs bieži mēģinām prognozēt, cik nākamajā ziemā maksās elektrība, gāze vai granulas.
Taču apkures izmaksas nosaka ne tikai enerģijas cena, bet arī tas, cik daudz enerģijas mēs faktiski patērējam.
Ja katru telpu apsildām atbilstoši tās izmantošanai un izmantojam individuālus temperatūras režīmus un apkures grafikus, varam samazināt nevajadzīgu patēriņu, nezaudējot komfortu.
Tieši patēriņš ir tā apkures izmaksu daļa, kuru varam ietekmēt paši.
Nākamais raksts
Kā sagatavot māju apkures sezonai — pirms sākat domāt par jaunu apkures sistēmu?
Kur pazūd siltums? Ko iespējams pārbaudīt pašam? Un kur dažreiz salīdzinoši vienkārši uzlabojumi dod lielāku rezultātu nekā jaunas apkures iekārtas iegāde?
Par to — nākamajā rakstā.
